Parunāsim ar VĪBOTNI
Ar Vībotni var runāt daudz, vienā sarunā neietilpt, jo Viņas pie-lietojums ir ļoti plašs un mācību stundas neskaitāmas, mēs esam tikai viena no tautām, kurai Viņa - VĪBOTNE ir Augs - Skolotājs.
Tāpēc sāksim iepazīšanos ar sasveicināšanos-
Vībotnes (Artemisia) ir kurvjziežu dzimtas Vībotņu ģints augs. Daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi. Lapas divkārt vai trīskārt plūksnaini sašķeltas vai dalītas, retāk veselas. Ziedi dzelteni, sārti, sīkos kurvīšos, kas savukārt ir ķekarā vai skarā.
Vībotnes ir izplatītas Eirāzijā, Ziemeļamerikā, Āfrikā. ~400 sugas, pašreiz oficiāli Artemisia dzimtā sanākuši 470 augi.
Mēs Latvijā varam sastapt 13 no tām.
Lauku vībotne (Artemisia campestris) un parastā vībotne (Artemisia vulgaris) Vairākas sugas ir adventīvi augi, piemēram, jūrmalas vībotne (Artemisia maritima), un dārzbēgļi – vērmele (Artemisia absinthium). Kā krāšņumaugus audzē ļoti smaržīgo vasaras vībotni (Artemisia annua) un dievkociņu (Artemisia abrothanum), kā garšaugu - estragonu (Artemisia dracunculus).
Ņemot vērā ģeogrāfiskās koordinātes un kultūru, kādai konkrētai Vībotnes īpašībai tiek pievērsta īpašāka uzmanība. Kaut jāmin interesants fakts, ka kopējais īpašību, nozīmju un lietojuma kopums Mums visiem ir vienāds!
Ceļamies pāri jūrai un nonākam pie saviem pārjūras kaimiņiem – Īrijā, Skotijā, Anglijā.
Sāksim ar vārdu, jo tajā tiek ierakstīta būtība, asociācijas un nozīme. Mūsdienās Vībotne angļu valodā tiek saukta - Mugwort. Viņas vārds dalās divās daļās: Mug – kas tiešā tulkojumā ir “krūze” un wort – wyrt, Senangļu valodā – augs/sakne/zāle. Mucgwyrt, kur mucg-, varētu būt variants Senangļu valodas vārdam ar nozīmi "knislis": mycg.
Vībotnes planetārā piederība informācijas avotos atšķirās, tā tiek pieskaitīta Venēras vai Mēness augiem. Bet patiesībā tajā nav nesaskaņas, jo gan Venēra, gan Mēness sevī ietver sievišķās enerģijas arhetipus – pirmsākumus, tikai attiecīgi uzsvaru liekot uz kādu konkrētu sievietes dzīves cikla posmu.
Venēra kā meitenes un sievietes pilnmbrieds, kad viņa vēl nav kļuvusi par māti un Mēness, kad sieviete ir kļuvusi par māti, vecmāmiņu un Viedo. Tā arī Vībotne ejot savu dzīves ciklu savā augumā ietver dzīvības riti. Anglosakšu un Eiropas teritoriju apdzīvojošās tautas Vībotni dēvēja par – Visu augu māti!
Tautas tradīcijās un paražās Vībotnei tika piedēvētas spēcīgas maģiskas īpašības, kuras atvaira visu ne-labo un slikto. Tā tika īpaši ievākta Jānu dienas agrā rītā un attīrīta uz Jāņu ugunskura liesmas, tad iepīta vītenēs un izkārta virs māju durvīm un logiem. Līdzīgi dienvidaustum Īrijā – Vībotne Jāņu ugunskurā tika dedzināta – kvēpināta, laimei un nelabā atvairīšanai, viņas dūmi ieelpoti kā dziedinājums.
Skotijā, Velsā, lai pasargātu dzīvniekus no feju un raganu burvestībām Jāņu priekšvakarā Vībotne tika izkārta pie viņu mitekļiem, kā arī paši dzīvnieki un arī cilvēki rotāti ar vībotnes vainagiem.
Interesanti, ka Menas salā ar Vībotni rotājās un veica Vībotnes ritus arī Beltaine pavasara svētkos maija mēnesī, lai dzīvnieki un cilvēki būtu pasargāti no “piebūrumiem.
Kāds Viduslaiku Angļu herbālists savos pierakstos arī minējis par Vībotnes maģisko aizsardzību, jo mājā kurā izkārta Vībotne nevar ienāk neviens elfs vai nelabvēlīgs gars. Tāpat šajos pierakstos minēts, ka Jāņu naktī zem Vībotnes saknēm veidojas liesmojoša oglīte, tas kurš izraks šo oglīti un nosargās to, būs aizsargāts no zibens, mēra un karbunkuļiem.
Kāda Skotu leģenda stāsta par kādas jaunas sievietes bērēm, kura bija mirusi no diloņa. Bēru procesijas laikā, kad cilvēki virzījušies gar Klaidu (domāts krasta malu) nāra iznirusi no ūdens un noskaitījusī sekojošu pantiņu - ‘If they wad drink nettles in March,/And eat muggons (mugwort) in May,/Sae mony braw maidens/ Wadna gang to the clay.
Te nu mīļie tulkojiet paši, jo Skotu dialekts nav mana stiprā puse!
Un visbeidzot ko mūsu kaimiņi saka, kādām ligām izmantojuši Vībotni.
Kā pirmais tiek minēta sievietes veselība un labsajūta, atjaunot – stabilizēt Mēness dienu plūsmu, atvieglot dzemdības un palīdzēt dzemdei attīrīties. Visām nervu kaitēm – paralīzei, lēkmēm, epilepsijai. Īrijā vēl salīdzinoši nesen ar Vībotni kvēpināja slimnīcas, tā dezinficējot telpas, pacienti ieelpoja Vībotnes dūmus arī kā papildus terapeitisku līdzekli. Avotos tiek minēts, ka savienojumā ar citiem augiem Vībotni izmantoja – drudzim, nogurumam un pret parazītiem.
Paceļosim nedaudz tālāk pa upju ceļiem, jūrām un pāri okeānam pie brāļiem Amerikas indiāņiem.
Arī viņi ļoti labi zin Vībotni - Molush! Un arī viņi Vībotnei piešķir visas tās pašas īpašības, kuras mēs, protams, ar niansēm! Vībotnes zināšana Amerikas indiāņiem sniedzoties 13’000 gadu senatnē – Artemesia douglasiana.
Pirmais, kas ienāk telpā ir Vībotne – Sapņu augs! Nosaukums "sapņu augs" radies tāpēc, ka daudzas indiāņu ciltis uzskata, ka Vībotne uzlabo miegu un sapņus, padarot to dziļāku un sapņus apzinātākus. Vībotni izmanto apziņāto sapņu veicināšanai, saziņai ar augstākajām garīgajām sfērām. Šī iemesla dēļ Vībotne tiek kvēpināta kā vīraks vai sažāvētas iešūtas spilvenā. Dažās ciltīs Vībotnes lapas iesēja jostā, lai atvairītu nelabos garus. Papildus šīm Vībotnes smalkākajām īpašībām viņa tika izmantota arī kā ārstniecības augs.
Vībotnes lapu novārījums ticis lietots pie elpošanas probēmu dziedināšanas, bronhīta un astmas, kā arī pie urīnceļu problēmēm un pēc radību periodā, lai stimulētu asinsriti.
Reimatisku sāpju gadījumā uzklāj tvaicētu Vībotņu kompresi. Lai mazinātu ausu sāpes, ievieto ausī uzkarsētas Vībotnes lapas. No Vībotnes auga daļām veido kompresi, lai ārstētu griezumus, sasitumus, čūlas. Lapas izmanto matu mazgāšanai un galvas ādas kairinājuma mazināšanai.
Vībotne ieņem īpašu vietu ceremonijās, piemēram, temaskāl pirtī izkārti Vībotnes augu saišķi. Meitenēm, kuras gatavojas iestāties sievietes kārtā pirms rituāla jāmazgājas Vībotnes vannā, lai pasargātu sevi no nelabvēlīgiem gariem un visa veida ļaunā.
Sapņojam, esam veseli un lai mūsu smalkā telpa vizuļo tīrā Vībotnes gaismā!
Metam loku debesīs! Uz sapņu ērgļa spārniem dodamies uz Bhāratu!
Šeit senā zināšanā pierakstīts visa sākums un viena no senākajām dziedniecības sistēmām Ayurveda!
Jā, senajā un mums šodien zināmajā Indijā Vībotne ir viens no neskaitāmajiem dziedniecības augiem! Ņemot vērā Ayurvedas dziļumus un specifiku, kurā nejūtos tik zinoša, došu nelielu ieskatu kur un kā Vībotnes augs pieminēts dziedniecībā.
Vībotnes augam ir ļoti daudz doto vārdu un sinonīmu atkarībā no valodas un reģiona, kurā to apraksta, bet pats kodols, būtība nemainās.
Pirmais, kurš iznāk priekšplānā ir DAMANAKA. Un šeit top interesanti! Vārds DAMANAKA nav sastopams tikai Ayurvedas aprakstos! Bet sāksim tieši ar to:
1) Damanaka (दमनक) attiecas uz dārzeņu veidu saskaņā ar Kāmasūtru IV.1.29, un tas parasti ir atrodams literatūrā, kas attiecas uz dietoloģijas un kulinārijas mākslas tēmām, kas pazīstama arī kā Pākašāstra vai Pākakalā.
2) Damanaka (दमनक) attiecas uz garšvielu veidu saskaņā ar Arthaśāstra II.15.21. — Arthaśāstra attiecas uz garšvielām.
Sinonīmi Sanskritā: Gandhotkata, Tapodhana, Pushpachamara, Brahmajata, Rishipura, Muni, Kulaputraka, Pundaraka, Pundaraga, Munisuta, Daanta, Tapasvi, Vineeta, Kalapatraka, Tapasapatra, Pavitraka, Devashekhara, Saptadhari
Vībotnes – Arrtemisia vulgaris – Damanaka Ayrvedā definētās īpašība:
Rasa – Tikta (rūgts), Kashaya (savelkoša)
Guna – Laghu (viegla gremošanai), Ruksha (sausa), Teekshana (stipra)
Veerya – Ushna (karsta)
Vipaka – Katu (asa sakošļājot)
Karma – Tridosha shamaka, Tridoshahara ( samazina visas ķermeniskās došas)
Izmantošana Ayurvēdā:
Hrudya – iedarbojas kā sirds stimulants
Kadu – nieze
Kushta – ādas saslimšanas
Kleda – sausina mitru ādu
Visha – saindēšanās
Graharoga – psihiskas saslimšanas
Visphota – tulznas
Artavajanana – menstruāciju cikla regulācija
Deepan – ēstgribas uzlabošanai
*Vībotnes pasta tiek uzklāta uz sapampušjām un savainotajām ķermenņa vietām. Pie ekzēmas, pigmetācijas u.c.
*Novārījumu lieto 40-50mli pie hepatomegālijas, vēdera uzpūšnās un kā pretparazītisku līdzekli.
*Novārījumu lieto pie dzeltes, jo tas palīdz izvadīt lieko žulti.
*Auksto novārījumu 25-30ml lieto pie klepus un astmas vai drudža.
*Vībotnes pulveri kopā ar Amalaki pulveri un Loha bhasma lieto pie anēmijas
Kavja (dzeja)
Damanaka Kavjas vārdnīcā
Avots: Gudrības bibliotēka: Kathāsaritsāgara
Damanaka (दमनक) ir šakāļa (jambuka) vārds, kurš ir karaļa lauvas, Piṅgalaka, ministrs. Saskaņā ar Kathāsaritsāgara 59. nodaļu: “...kaimiņos mežā dzīvoja lauva vārdā Piṅgalaka, kurš bija ar savu spēku pakļāvis visu mežu un valdīja tajā. Tam bija divi ministri (sūtņi) šakāļi: vienu sauca Damanaka, bet otru sauca Karataka”.
Stāstu par Damanaku Naravāhanadattai stāstījis Gomukha, lai parādītu, ka “cilvēks, kurš uzvar savas dusmas, nebūs pakļauts postam (bēdām); un cilvēkam, kurš ir piesardzīgs, nekad netiek nodarīts kaitējums. Pat dzīvnieku gadījumā piesardzība rada panākumus, nevis akla drosme.”
Arī Kathāsaritsāgara (stāstu okeāns) tiek pieminēta Damanaka. Kathāsaritsāgara ir episks Sanskrita stāsts par princi Naravāhanadattu un viņa centieniem kļūt par vidyādharas (debesu būtņu) Imperatoru.
Manas attiecības ar ROZI
ROZE
(..)Ievelc elpu, iesmaržo! Iesmaržo to maigumu un cēlumu, kāds dvesmo iz Rozes ziedlapiņām. Tā smaržo Mīlestība. Rozei ir visaugstākā vibrācija starp Augiem – tamdēļ tā izsenis bijusi dievišķā simbols.
Ne velti vienas no visskaistākajām lūgšanu krellēm
tiek dēvētas par
rožukroni. Pērlīti pēc
pērlītes ļaudis virpina rokās
savas lūgšanas, katram mazajam akmentiņam vai koka aplītim apzīmējot vienu rožu
ziedu. Kad lūgšanu krelles izripinātas, tās kopā veido rožu pušķi, kas top
pasniegts Dievmātei – Mātei Zemei. Aizver acis! Kādā krāsā tevī ienāk roze?
Baltā simbolizē dzidrumu un svētumu, sārtā – kaislību, ziedošanos un auglību,
dzeltenā jeb zelta – Saules koku, prieku un viedumu. Rozā krāsas rozes stāsta
par pateicību un mieru, purpura krāsas pauž godbijību un brīnuma sajūtu.Roze ir
maigā, stiprā, turošā Mammas Dabas Sirds. Tā, pie kuras vērsties, kad
nesaproti, nespēj, nevari, kaut ļoti centies saprast šīs pasaules mīlestību un
tās trūkumu. Tās dzeloņi stāsta par Mammas caurdurto sirdi – viņa redz, ka
mums, viņas bērniem sāp, viņa sargā tur, kur spēj, bet viņas viedums ir spējā
ļaut mums mācīties, ļaut mūsu Dvēselēm augt. Piedošanā, pieņemšanā. Viņa ir
pirmā, kas māca spēju pieņemt, paņemt, paļauties, uzņemt, atvērties. Tik bieži
mums stāsta, ka patiesa sievišķība, atšķirībā no vīrišķā, ir “uzņemšana”,
pasivitāte, pieņemšana. Kad mēs par to domājam, šķiet, ka tas vienkārši nozīmē
uzņemt, pieņemt kaut ko, kas atrodas ārpus mums. Taču visdziļākajā būtībā tas
ir stāsts par sevis pieņemšanu, par ļaušanos sev – ar visu savu vēsturi, visām
savām skaistajām un drūmajām nokrāsām. Roze mums māca ļauties – ļauties
brīnumainajai smaržai, kas vienkārši ir. Tā māca – iesmaržo sevi. Esi. Caur
savu absolūto pieņemšanu Māte Zeme mūs iedrošina un māca pieņemt pašām sevi.
Māte Zeme, Dievmāte, mums māca, ka mēs, mazās Vībotnītes, mazās Vasilisas un
Artemīdas, esam šajā pasaulē gaidītas, pat ja līdzcilvēki nemāk dot un mīlēt.
Mūs mīl un lolo katra koka lapa, katra sūna, zieds, putna dziesma, lietus lāse,
vēja šautra un mēnesstars.(..)
ININ NINI. Brīnumskaistā. Sievietes iniciācijas ceļš.